|
2024 |
2025 |
|
|
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes |
||
|
ienākumiem līdz 20 004 EUR gadā |
20% |
25.5% |
|
ienākumiem no 20 004 līdz 78 100 EUR 2024. gadā (līdz 105 300 EUR gadā no 2025. gada) |
23% |
25.5% |
|
ienākumiem virs 78 100 EUR 2024. gadā (virs 105 300 EUR gadā no 2025. gada) |
31% |
33% |
|
Fiksēts NM neatkarīgi no ienākumu apmēra mēnesī |
diferencētais |
510 |
|
Minimālā alga mēnesī |
700 |
740 |
|
Neapliekamais minimums pensionāriem mēnesī |
500 |
1000 |
|
Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksas (VSAOI) |
||
|
VSAOI maksimālais apmērs, EUR gadā |
78 100 |
105 300 |
Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ar 2025. gada 1. janvāri:
diferencētais neapliekamais minimums tiek aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas tiks piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra (neapliekamais minimums 2025. gadā - 510 eiro mēnesī, 2026. gadā - 550 eiro mēnesī, no 2027. gada - 570 eiro mēnesī);
palielināts pensionāra neapliekamais minimums līdz 12 000 eiro gadā (1 000 eiro mēnesī) un, lai nodrošinātu efektīvu tā piemērošanu, paredzēta iespēja strādājošiem pensionāriem pensionāra neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemērot līdzīgās daļās pie pensiju izmaksātāja un citā ienākumu gūšanas vietā (algota darba vietā);
ieviestas divu pakāpju nodokļa progresīvās likmes – 25,5% apmērā ienākumiem, kas nepārsniedz 105 300 eiro gadā (saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru), un 33% apmērā ienākumiem, kas pārsniedz šo slieksni;
palielināta piemērojamā nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma un ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, no 20% uz 25,5%;
ieviesta nodokļa papildu likme 3% apmērā, kas tiks piemērota ienākumiem virs 200 000 eiro gadā. Ar papildu likmi apliekamajā bāzē paredzēts ietvert ar nodokli apliekamos ienākumus, kā arī atsevišķus ienākumus no kapitāla, kas ir atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli (dividendes, dividendēm pielīdzināmu ienākumu, nosacītās dividendes, likvidācijas kvotu);
paplašināti nodokļa atvieglojumi maksājumiem, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem. Atvieglojums turpmāk tiks attiecināts arī uz darba devēja segtajiem darbinieka pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumiem. Atvieglojuma apmērs tiks noteikts kopējā limita veidā uz visiem darbiniekiem (reizinot vidējo darbinieku skaitu ar 700 eiro);
līdz 2027. gada 31. decembrim pagarināts laika periods, kura ietvaros autoratlīdzības saņēmējiem ir iespēja nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, bet ienākuma izmaksātājs nodokli ietur ienākuma gūšanas vietā;
palielināts ar nodokli neapliekamais apmērs darba devēja izmaksātajam bērna piedzimšanas pabalstam un bēru pabalstam līdz 500 eiro, bet darba devēja dāvanām - līdz 100 eiro taksācijas gadā;
no 2025. gada vienādots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma apmērs par konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām) un noteikt tām vienotu atbrīvojuma apmēra limitu 1 500 eiro gadā.
līdz 2029. gadam pagarināts termiņš, kurā ar nodokli apliekamajā ienākumā neiekļauj saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī noteikts atbrīvojums šajā termiņā arī citiem pēc būtības un mērķa līdzvērtīgiem valsts institūciju veiktajiem atbalsta maksājumiem.
No 2025. gada 1. janvāra:
personai būs tiesības atkārtoti reģistrēties par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju arī taksācijas periodā (kurā tā pārtraukusi saimniecisko darbību un mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanu) un pēctaksācijas periodā, ja starplaikā nav veikta saimnieciskā darbība citā nodokļu režīmā;
par vienu taksācijas gadu tiek pagarināts laika periods, pēc kura mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs zaudē savu statusu, ja tam nav bijis apgrozījuma. Turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs savu statusu zaudēs ar nākamo taksācijas periodu šādos gadījumos:
vispārējā gadījumā – ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam nav apgrozījuma 2 taksācijas periodus pēc kārtas;
ja mikrouzņēmums ir reģistrēts kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, sākot ar taksācijas perioda II ceturksni, un tam nav apgrozījuma 3 taksācijas periodus pēc kārtas (ieskaitot reģistrācijas gadu);
ja mikrouzņēmums – fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, – zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, jo tam nav bijis apgrozījuma, Valsts ieņēmumu dienests to izslēgs arī no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra.
No 2026. gada 1. janvāra:
Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa zaudēšanu un mikrouzņēmuma izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistra pieņems automātiski piecu darba dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda ceturtā ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas termiņa;
ja fiziskā persona prognozē, ka tā saimniecisko darbību veiks neregulāri, tai būs tiesības izvēlēties reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laikposmu – vienu vai vairākiem ceturkšņiem taksācijas perioda ietvaros.
2025. gada 1. jūlijā stājas spēkā regulējums, kas nosaka īpašo reģistrācijas kārtību PVN maksātājiem, kas nav sasnieguši PVN reģistrācijas slieksni 50 000 apmērā, bet saņem pakalpojumus no citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu PVN maksātājiem vai veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.
Šiem mazajiem uzņēmumiem PVN maksājams tikai par saņemtajiem pakalpojumiem no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu PVN maksātājiem vai veikto preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, bet nebūs pienākuma maksāt PVN par saviem iekšzemē veiktajiem ar PVN apliekamajiem darījumiem līdz tie reģistrēsies Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā atbilstoši vispārīgai kārtībai.
Ar 2025. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu likumā, kas paredz, ka:
transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes tiks paaugstinātas vidēji par 10% visiem transportlīdzekļiem, kā arī piekabēm un puspiekabēm, sākot no 2025. gada 1. janvāra.
Papildus ir noteikts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņš – kalendārajam gadam sekojošā gada 31. janvāris. Bez tam CSDD tiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksātājiem, kuri nebūs samaksājuši nodokli līdz kalendārajam gadam sekojošā kalendārā gada 10. janvārim, nosūtīs informatīvu paziņojumu par nodokļa maksāšanu, sākot no 2026. gada.
Ar 2025. gada 1. janvāri stājas spēkā grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu likumā, kas paredz, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes tiks paaugstinātas vidēji par 10%, sākot no 2027. gada 1. janvāra.
Ar 2025. gada 1. janvāri stājas spēkā Saeimā 2024. gada 31. oktobrī pieņemtais likums "Grozījumi Grāmatvedības likumā" (izsludināts 2024. gada 12. novembrī), kas nosaka strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) pakāpenisku ieviešanu.
Uzņēmumiem Grāmatvedības likuma izpratnē ir noteikts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniedz samaksāšanai citam uzņēmumam – budžeta iestādei (t.i., budžeta iestādei; no valsts budžeta daļēji finansētai atvasinātai publiskai personai un budžeta nefinansētai iestādei Likuma par budžetu un finanšu vadību izpratnē), noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu. Tādējādi ar 2025. gada 1. janvāri starp uzņēmumiem un budžeta iestādēm tiks uzsākta rēķinu aprite, izmantojot strukturētus e-rēķinus. Prasība lietot strukturētu e-rēķinu darījumiem ar budžeta iestādēm attiecas arī uz fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību.
VID rīcībā būs informācija par nodokļu maksātāju veiktajām skaidras naudas iemaksām. Šobrīd kredītiestādes un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji reizi gadā Valsts ieņēmumu dienestam sniedz informāciju par fizisko personu konta iepriekšējā gada apgrozījumu, ja tā summa ir 15000 eiro vai vairāk. Savukārt izmaiņas regulējumā paredz, ka turpmāk šiem subjektiem būs jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam arī ziņas par fizisko personu kontos ieskaitītajām skaidas naudas summām, ja to apmērs iepriekšējā gadā ir 7000 eiro vai vairāk. Informāciju par 2024. gadu kredītiestādes un citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji Valsts ieņēmumu dienestam iesniegs līdz 2025. gada 1. maijam.
Nodokļu maksātāja pienākums ir nodrošināt klientam iespēju norēķināties arī bezskaidrā naudā. Ar 2025. gada 1. aprīli nodokļu maksātājiem būs pienākums nodrošināt, ka to klientiem ir iespēja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tā tirdzniecības automātā (kura uzstādīšanas vietas adrese nesakrīt ar nodokļu maksātāja juridisko adresi vai struktūrvienības adresi) par pakalpojumiem un veiktajiem darījumiem mazumtirdzniecībā norēķināties arī bezskaidrā naudā. Šāds pienākums iestāsies gadījumos, ja nodokļu maksātāja juridiskajā adresē vai tā struktūrvienībā, vai tā tirdzniecības automātā, iepriekšējā pārskata gada apgrozījums ir pārsniedzis 50 000 eiro.
Avots: www.fm.gov.lv
